Latvijā sāks demonstrēt filmu par Ļitviņenko noindēšanu

Palielināt attēlu

Septembra sākumā Latvijas kinoteātros sāks demonstrēt dokumentālo filmu par Londonā noindēto bijušo Krievijas Federālā drošības biroja (FDD) virsnieku Aleksandru Ļitviņenko, aģentūra LETA uzzināja grāmatas "Disidenta nāve" prezentācijā.

Filmas "Rebellion: The Litvinenko Case" ("Dumpis: Ļitviņenko lieta") režisors Andrejs Ņekrasovs ir pēc saindēšanās ar radioaktīvo elementu poloniju 210 Londonā mirušā Ļitviņenko draugs.

Grāmatas prezentācijā kinoteātrī "K.Suns" piedalījās tās autori - Ļitviņenko atraitne Marina Ļitviņenko un Alekss Goldfarbs. Tika demonstrētas epizodes no filmas, kā arī lasīti fragmenti no grāmatas.

"Disidenta nāve" ir abu autoru un daudzu citu aculiecinieku atmiņu apkopojums par pagājušās desmitgades notikumiem Krievijā, Čečenijā, Londonā un Vašingtonā. Tā ir stāsts par bijušo spiegu Ļitviņenko, kas dramatiskos apstākļos kopā ar ģimeni 2000.gadā pamet Krieviju un 45 gadu vecumā Londonā mirst, radioaktīvās vielas polonija noindēts.

Grāmata ir politisks trilleris, kura saturs ir pārsteidzošāks un biedējošāks nekā dažkārt daiļliteratūrai, norāda izdevēji. "Disidenta nāve" 2007.gadā iznāk 22 pasaules valstīs, un tā tulkota 15 valodās.

Marina ar Aleksandru Ļitviņenko iepazinās 1993.gadā, kad viņš bija jauns Krievijas Drošības dienesta virsnieks. Viņa šodien kopā ar abu divpadsmit gadus veco dēlu dzīvo Londonā.

Goldfarbs ir zinātnieks, kas 70.gados pameta Padomju Savienību. Šobrīd Goldfarbs ir Lielbritānijā dzīvojošā Krievijas oligarha Borisa Berezovska izveidotā Starptautiskā Pilsonisko brīvību fonda izpilddirektors.

Uz Lielbritāniju pārbēgušais bijušais FDD pulkvedis Ļitviņenko nomira 2006.gada 23.novembrī - trīs nedēļas pēc saindēšanas, kuras dēļ viņam izkrita mati, viņš spēcīgi novājēja un viņa iekšējie orgāni pamazām pārstāja darboties.

Ļitviņenko organismā pēc nāves tika atrasts liels daudzums radioaktīvā polonija 210, kas vairāk nekā desmit reizes pārsniedzis nāvējošo devu. Pēc Lielbritānijas izmeklētāju novērtējuma, Ļitviņenko nonāvēšanai izmantotā polonija 210 deva maksā vismaz desmit miljonus ASV dolāru (5,2 miljonus latu).

Polonijs 210 ir rets, ļoti bīstams radioaktīvs izotops. To var iegūt tikai kodolreaktorā, līdz ar to tikai ļoti augsti attīstīta organizācija, ja ne ietekmīga valsts, varētu būt spējīga uz šo noziegumu.

Ļitviņenko domubiedri uzskata, ka bijušo izlūku nogalinājuši Krievijas valdības dienestu pārstāvji, tādējādi atriebjoties par viņa opozicionāro nostāju pret prezidentu Vladimiru Putinu.

Lielbritānijas varas iestādes Ļitviņenko slepkavībā apsūdz bijušo FDD aģentu, šobrīd uzņēmēju Andreju Lugovoju. Tomēr Krievija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai Lielbritānijā, paziņojot, ka Krievijas Konstitūcija neļauj Krievijas pilsoņus izdot ārvalstīm.

Lugovojs pagājušā gada 1.novembrī kādā Londonas viesnīcā tikās ar Ļitviņenko. Tieši šajā dienā bijušajam izlūkam arī sākās veselības problēmas. Britu izmeklētāji atklājuši radiācijas pēdas visur, kur sava apmeklējuma laikā uzturējās Lugovojs.

Ļitviņenko Krievijā sākotnēji dienēja VDK Pretizlūkošanas nodaļā, bet vēlāk VDK tiesību mantinieka FDD Organizētās noziedzības apkarošanas vienībā.

Ļitviņenko, kurš mēnesi pirms saindēšanas ieguva Lielbritānijas pilsonību, uzskatāms par vienu no visaugstākā ranga pārbēdzējiem no FDD. Krievijā viņš bija iekļauts meklējamo personu sarakstā un šajā valstī ar savu opozicionāro nostāju pret Putinu bija ieguvis spēcīgus ienaidniekus.

No Krievijas Drošības dienesta Ļitviņenko tika atvaļināts pēc skandāla, kad viņš paziņoja, ka FDD vadība viņam un vairākiem padotajiem likusi nogalināt Berezovski.

Pēc tam viņš tika apcietināts un apsūdzēts sprāgstvielu glabāšanā, kā arī aizturēto sišanā, bet tiesa viņu attaisnoja. Pret Ļitviņenko tika uzsākta vēl viena krimināllieta, un viņš tika ieslodzīts Jaroslavļā, bet atbrīvots pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu.

Ļitviņenko 2000.gada novembrī ar ģimeni ieradās Lielbritānijā un lūdza tur politisko patvērumu, lai izvairītos no Krievijas specdienestu izvērstajām nemitīgajām vajāšanas akcijām. Nav skaidrs, kāpēc Ļitviņenko tomēr ļauts izbraukt no valsts, kaut arī krimināllietas dēļ viņam kā drošības līdzeklis bija noteikts aizliegums pamest Krieviju.

Ļitviņenko ir līdzautors grāmatai "FDD spridzina Krieviju", kurā viņš apgalvo, ka FDD koordinēja dzīvojamo māju spridzināšanu Maskavā, Volgogradā un Buinakskā 1999.gadā. Sprādzienos bojā gāja vairāk nekā 300 cilvēku.

Sprādzieni, kuros Krievijas amatpersonas apsūdzēja čečenu nemierniekus, krasi mainīja sabiedrības viedokli Krievijā, ļaujot Putinam uzsākt otru karu Čečenijā.

Divas dienas pirms nāves uzrakstītā vēstulē Ļitviņenko savā nāvē apsūdzēja Putinu. Viņš noraidījis šīs apsūdzības, nodēvējot tās par politisku provokāciju.

"Jūs varbūt esat apklusinājis vienu cilvēku, bet visu Jūsu atlikušo mūžu Jūsu ausīs, Putina kungs, skanēs protestu rēkoņa no visas pasaules," teikts Ļitviņenko vēstulē.